Sazinies ar mums

Mūsu eksperti ar Jums sazināsies un sniegs plašāku informāciju. Lai nosūtītu mums pieprasījumu, ieteikumu vai atsauksmi, lūdzu, izmantojiet zemāk esošo formu:

    Vārds

    E-pasts

    Tālrunis

    Valsts

    Kultūraugs

    Ziņa

    Es dodu savu piekrišanu šo personas datu apstrādei līguma noslēgšanas, pakalpojumu sniegšanas vai uzņēmuma Trade Corporation International, S.A. (Tradecorp) komunikācijas par produktiem un pakalpojumiem nolūkos saskaņā ar Datu aizsardzības un Privātuma politikas noteikumiem, kas atrodami vietnē privātuma politikai..Es esmu informēts, ka, lai reaģētu uz visiem saziņas pieprasījumiem no valstīm, kurās uzņēmumam nav biroju vai filiāļu, mani personas dati var tikt nodoti Tradecorp pārstāvjiem vai izplatītājiem attiecīgajā valstī. Es apzinos, ka varu izmantot savas datu aizsardzības tiesības, it īpaši tiesības uz informēšanu, piekļuvi, konsultēšanu, labošanu, datu apstrādes piekrišanas atsaukšanu, sazinoties ar Tradecorp Datu aizsardzības departamentu, nosūtot e-pasta ziņojumu uz DataProtection@sapecagrobusiness.com


    Contatos

    Tradecorp - Europe, Sub-Saharan Africa and Iran


    » Ziņas

    “Jā” vietējo sezonālo produktu patēriņam, un “Jā” dažādiem ēdieniem, tai skaitā produktiem no visas pasaules

    Mums visiem patīk redzēt labi iekārtotu lielveikalu, kas ir pilns ar dažādiem produktiem no visas pasaules, kurus var iegādāties visu gadu.

    Tomēr, lai ēstu persikus, arbūzus un melones pēc to sezonas, šiem produktiem jāceļo tūkstošiem kilometru lidz gala patērētājam. Produkcijas transportēšana rada vairākus kilogramus garas siltumnīcefekta gāzes, un viss process, līdz produkcijas nokļūšanai tirdzniecības vietā, patērē daudz enerģijas tās uzglabāšanai, iepakošanai un dzesēšanai.

    Lai arī produktam ir bioloģisks marķējums tā izcelsmes valstī, tomēr, pēc tik daudzu kilometru ceļojuma, un ar to saistīto enerģijas patēriņu, liek apšaubīt, ka šie produkti tiešām ir videi draudzīgi.

    Kamila Levi (Camila Levy) ir Tradecorp pētniecības un attīstības vadītāja, specializējusies vides pārvaldībā un ieguvusi maģistra grādu Lauksaimniecības resursos tropiskajā lauksaimniecībā un projektu vadībā. Viņa skaidro, ka ilgtspējīgs produkts ir tāds, kam piemīt vairākas īpašības: Tam jābūt “ekoloģiski pamatotam, ekonomiski dzīvotspējīgam, sociāli taisnīgam un kulturāli daudzveidīgam”. Nepietiek ar to vien, ka koncentrējamies tikai uz vides un kultūras mainīgajiem rādītājiem.”

    Savukārt, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), atsaucoties uz “Uztura pamatnostādnēm un ilgtspēju”, norāda, ka “ilgtspējīgs uzturs ir uzturs ar zemu ietekmi uz vidi, kas veicina pārtikas un uztura nodrošinājumu, veselīgu dzīvi pašreizējām un nākamajām paaudzēm. Ilgtspējīgs uzturs aizsargā un ievēro bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, kas ir kulturāli pieņemama, pieejama, ekonomiski izdevīga, uzturvērtības ziņā adekvāta, droša un veselīga, vienlaikus optimizējot dabas resursus un cilvēkresursus.”

    Citiem vārdiem sakot, ilgtspējīga pārtika un uzturs sevī ietver ne tikai ieguvumus patērētājam, bet arī ieguvumus planētai. FAO ir sākusi izstrādāt virkni ieteikumu, kas ietver augu valsts pārtikas produktus no vietējiem, sezonā pieejamiem produktiem, pārtikas atkritumu samazināšanu, ilgtspējīgu zivju krājumu izmantošanu, kā arī sarkano un pārstrādāto gaļas produktu, auksti pārstrādātas pārtikas un ar cukuru saldinātu dzērienu lietošanas samazināšanu.

    Vietējo produktu izmantošana uzturā, lai samazinātu ietekmi uz vidi

    Eiropas pārtikas informācijas padome (EUFIC) ir bezpeļņas organizācija, dibināta 1995. gadā. Tās mērķis ir sniegt uz zinātni balstītu informāciju, lai iedvesmotu, stimulētu veselīgāku un ilgtspējīgāku pārtikas un dzīvesveida izvēli.

    Pētījumā, kas tika publicēts 2020. gada septembrī, EUFIC analizēja sezonālo augļu un dārzeņu patēriņa ietekmi un nesezonas, no citiem kontinentiem un platuma grādiem iegūtu, produktu patēriņa ietekmi un vidi un lietotāju.

    Vietējo produktu patēriņš samazina oglekļa emisiju un siltumnīcefekta gāzu emisijas vidē. Aprēķinot oglekļa pēdas nospiedumu, EUFIC minētie pētnieki konstatēja, ka pasaules pārtikas sistēma rada aptuveni 26% no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Šis vidējais rādītājs ir atšķirīgs, jo augļi un dārzeņi rada zemākas emisijas nekā gaļas ražošana un piensaimniecība.

    Vietējie, sezonāli pieejamie produkti, kombinēti ar daudzveidīgiem importētiem produktiem uzturā

    Tomēr, nemaz nerunājot par ārvalstu produktu patēriņa nosodīšanu, šie pētnieki uzskatīja, ka globālais pieprasījums ir palīdzējis paplašināt pasaules pārtikas tirgu un nodrošinājis daudzveidīgāku, vienmērīgāku augļu un dārzeņu piedāvājumu visa gada garumā. Tas ir īpaši izdevīgi valstīs ar īsāku ražošanas sezonas laiku, jo tas nodrošina daudzveidīgu, līdzsvarotu uzturu visu gadu.

    Šajā sakarā 2013. gada dokumentā ar nosaukumu “Sezonalitātes un uztura prasības: Kembridžas universitātes pētnieki, analizējot vietējo un sezonālo produktu patēriņu, apsvēra citus parametrus. Viņi ieviesa jēdzienu “globālā sezonalitāte” (t. i., ražots dabiskajā augšanas sezonā, bet patērēts jebkur pasaulē) pretstatā “vietējai sezonalitātei”. (t.i., ražots dabiskajā augšanas sezonā un patērēts tajā pašā klimatiskajā zonā).

    Šiem pētniekiem globālā sezonalitāte ļauj patērētājiem visā pasaulē baudīt dažādus, svaigus produktus visu gadu kopā ar to uzturvērtības priekšrocībām.  Turklāt viņi apšauba, vai tikai vietējā ražošana ir labvēlīgāka videi, jo tā ir atkarīga no izmantotajām ražošanas sistēmām.

    No otras puses, pētnieki piedāvā gaļas patēriņa samazināšanu kā interesantu iespēju, jo tas ir izdevīgi gan veselīgam uzturam, gan vides aizsardzībai.

    Vai vietējie, sezonālie produkti ir ar augstāku uzturvērtību?

    Viena no šo debašu atslēgām ir pārtikas uzturvērtība. Tomēr šeit pastāv pretrunīgi viedokļi.

    No vienas puses pēc Elijas Pampkina (Ellie Pumpkin), Kalifornijas universitātes Bērklijas Skolēnu vides resursu centra pētnieces domām: “Viena no galvenajām priekšrocībām šajā [ēst vietējo, sezonālo produkciju] ir tās paaugstināta uzturvērtība. “Šī pētniece pamato savu apgalvojumu ar to, ka “ja produkcija tiek pārvietota lielus attālumus, tā tiek novākta pirms tā ir pilnībā nogatavojusies, un ir apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem vai konservantiem, lai novērstu bojāšanos pārvadāšanas laikā”, un viņa secina, ka tā zaudē savu uzturvērtību.

    Tomēr pētnieku grupa no EUFIC uzskata, ka uzturvielu zudums ir niecīgs, salīdzinot ar globāli pozitīvo ietekmi uz vidi veselību. “Lai gan uzglabāšana un transportēšana ir saistīta ar dažu mikroelementu līmeņa pazemināšanos produkcijā, zaudējumi joprojām ir minimāli attiecībā uz kopējiem ieguvumiem veselībai, salīdzinot tos ar augļu un dārzeņu neizmantošanu uzturā  vispār.”

    Citiem vārdiem sakot, vietējie un sezonas laikā iegūtie produkti palīdz samazināt oglekļa pēdas nospiedumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr, pateicoties globālajai ražošanai, lielai daļai planētas iedzīvotāju ir pieejams veselīgs un daudzveidīgs uzturs, kas citādi nebūtu iespējams. Galvenais ir atrast pareizo līdzsvaru.